Search results for "SMAGIE METĀLI"
showing 10 items of 15 documents
Augsnes piesārņojuma ar smagajiem metāliskajiem elementiem izvērtējums dzelzceļa apkārtnē
2018
Augsnes piesārņojuma ar smagajiem metāliskajiem elementiem izvērtējums dzelzceļa apkārtnē. Jansons Ā., zinātniskais vadītājs Dr. chem., doc. Osīte A. Bakalaura darbs, 52 lappuses, 21 attēls, 7 tabulas, 25 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darba ietvaros ir veikta smago metālisko elementu – dzelzs, mangāna, vara, cinka, niķeļa un svina jonu kvantitatīvā analīze augsnes paraugos, kas ievākti Torņakalna, Jāņavārtu, Dārziņu un Kūdras dzelzceļa staciju apkārtnē – blakus stacijai (vilcienu bremzēšanas ceļa sākumā) un atstatus no tās. Vispirms tika veikta ievākto augsnes paraugu sagatavošana mineralizācijai (žāvēšana, homogenizēšana, sijāšana). Augsnes paraugu matricas sagraušana ti…
Smago metālu ietekme uz Armeria maritima augšanu in vitro apstākļos
2022
Antropogēnais smago metālu augsnes piesārņojums ir palielinājis interesi par smago metālu tolerantām sugām. Ir veikti pētījumi par A. maritima smago metālu toleranci un akumulāciju augsnē un hidroponiskajās sistēmās, savukārt trūkst informācijas par smago metālu ietekmi uz A. maritima augšanu in vitro apstākļos. Darba mērķis ir noskaidrot smago metālu ietekmi uz A. maritima augšanu in vitro apstākļos. Pētījumā izmantoja iepriekš in vitro audzētas A. maritima kultūras ievāktas no divām dažādām atradnēm – Vecdaugavas un Vakarbuļļiem. A. maritima audzēja in vitro Murashige&Skoog barotnēs ar pievienotiem kadmija, vara, mangāna, svina un cinka sāļiem divās dažādās koncentrācijās. Vizuāli novēroj…
Mikroelementu sadalījums Liepājas ezera sedimentos
2015
Darbā novērtēts vairāku mikroelementu (Ti, Cr, Mn, Fe, Ni, Cu, Zn, As, Cd, Hg un Pb) sadalījums Liepājas ezera sedimentos. Telpiskais elementu sadalījums ir samērā heterogēns, kas norāda uz vairākiem iespējamiem mikroelementu izcelsmes avotiem. Sedimenti tika sadalīti frakcijās ar sekojošiem daļiņu izmēriem: 100 μm, 80 μm, 63 μm, 50 μm un <50 μm. Visaugstākās koncentrācijas visiem elementiem tika konstatētas sedimentu frakcijās ar daļiņu izmēriem 63 un 50 μm. Sedimentu kvalitāte un piesārņotības pakāpe tika novērtēta izmantojot ģeoakumulācijas indeksu, bagātinātības faktoru, piesārņojuma slodzes indeksu un koncentrēšanas faktoru, kas parādīja, ka sedimenti visās frakcijās nav piesārņoti ar …
Smago metālu saturs no Latvijas katlu mājām ievāktos pelnu paraugos
2016
Darbā ir analizēti koku atlieku dedzināšanas procesā iegūtie pelni. Noteikts pelnu sastāvs ar viļņu dispersijas rentgenfluorescence. Pelnu paraugi sagatavoti analīzēm divos veidos, ar slapjo mineralizāciju un ekstrakciju. Pelnos noteikts smago metālu saturs ar liesmas atomabsorbcijas spektrometriju, kadmija saturs noteikts arī ar elektrotermālo atomabsorbcijas spektrometriju. Apkopota informācija par pelniem, smagajiem metāliem pelnos un koksnē, citiem līdzīgiem pētījumiem, un smagajiem metāliem noteikšanas metodēm. Veikta rezultātu statistiskā apstrāde un izvērtēt smago metālu saturs pelnu paraugos un no katlu mājām ievākto pelnu piemērotība izmantošanai kā mēslošanas līdzekli mežos.
Piesārņojošo vielu akumulācija Latvijas mežu augšņu O horizontā: telpiskais un temporālais aspekts
2017
Augsnes piesārņojums ar smagajiem metāliem ir aktuāla problēma gan Latvijā, gan pasaulē. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot 11 ķīmisko elementu: Cd, Pb, Cu, Zn, V, Ni, Cr, Fe, Ca, Mg, K uzkrāšanos Latvijas priežu mežu augsnes O horizontā. Darbā izklāstīti augsnes galvenie piesārņojuma avoti, to izplatība un ietekme uz augsnes O horizontu, kā arī piesārņojuma akumulācija augsnes nedzīvajā zemsegā. Darbs sastāv no 4 galvenajām nodaļām. Pirmā nodaļa ir literatūras apskats par atmosfēras un augsnes piesārņojuma avotiem, ķīmisko elementu uzkrāšanos augsnē un to ietekmējošajiem faktoriem, atmosfēras piesārņojuma izpēti Latvijā. Otrajā nodaļā ir aprakstīti materiāli un metodes. Trešā nodaļa bals…
Piesārņojuma noteikšana Olaines toksiski bīstamo atkritumu izgāztuves apkārtnē
2017
Darbā veikta virszemes ūdeņu un augsnes paraugu analīze. Virszemes ūdeņos noteikts ķīmiskā skābekļa patēriņš (ĶSP), nitrātjonu, hlorīdjonu, sulfātjonu un dažu metālisko elementu saturs. Augsnes paraugos noteikts cinka, niķeļa un svina saturs. Noteikšanai izmantotas spektrofotometriskās, atomabsorbciometriskās, titrimetriskās un jonometriskās metodes. Darbā veikta rezultātu izmaiņu analīze viena gada ietvaros.
Ķīmisko elemenu uzkrāšanās sējas kaņepēs (Cannabis sativa L.) dzelzsceļam pieguļošajās teritorijās Vecumnieku pagastā
2022
Mūsdienās, arvien vairāk palielinoties cilvēku skaitam, tiek palielināta ražošana un rūpniecība, kas neizbēgami rada piesārņojumu. Tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums par piesārņotu vietu rekultivāciju, jo šajā tehnoloģiju laikmetā cilvēki vairāk pievērš uzmanību apkārtējai videi un tās kvalitātei, apzinoties, cik svarīgi ir to saglabāt nākamajām paaudzēm. Ir svarīgi izvēlēties pareizās piesārņojuma attīrīšanas metodes, lai videi netiktu nodarīts vēl lielāks kaitējums, un, lai metode būtu efektīva un ilgtspējīga. Lai arī ir izstrādātas dažādas metodes piesārņotu vielu rekultivācijai, tieši bioloģiskās – fitorekultivācijas - metodes ir vienas no aktuālākajām, jo tās neradīs papildus piesā…
Smagie metāli - Pb, Hg, Ni, V, Sn, bioloģiskos objektos Latvijā un to toksiskuma mazināšana, regulējot augu barošanos
1996
Contributor other: Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts
Dažu smago metālisko elementu noteikšana ķiplokos (Allium sativum)
2016
Dažu smago metālisko elementu noteikšana ķiplokos (Allium sativum). Bleidele Z., zinātniskais vadītājs Dr. ķīm., prof. Vīksna A. Bakalaura darbs, 48 lappuses, 21 attēli, 19 tabulas, 45 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika analizēti Latvijā un Ķīnā audzēti ķiploki un lielveikalos nopirktās ķiploku garšvielas. Eksperimentāli tika noteikts cinka un vara masas koncentrācijas izmantojot liesmas atomabsorbcijas spektrometriju, bet svina un kadmija masas koncentrācijas noteikšanai izmantoja elektrotermālo atomabsorbcijas spektrometriju. Paraugu sagatavošanai tika izmantota sausā mineralizācija porcelāna un kvarca traukos.
Smago metālu raksturojums Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves apkārtnes augsnēs
2015
Bakalaura darba ietvaros pētītas augsnes, gruntsūdens un virszemes ūdens ķīmiskās īpašības un sastāvs Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves jeb „Ekolauks” teritorijā un tās apkārtnē, balstoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem, sanācijas programmas izveides ietvaros. Izgāztuves piesārņojuma areālā tika pētīti augsnes paraugi, kā arī virszemes ūdens paraugi no meliorācijas sistēmas grāvjiem, izmantojot transektu metodi, lai noskaidrotu izgāztuves piesārņoto gruntsūdeņu ietekmi uz augsnēm un virszemes ūdeņiem, to plūsmas virzienā – uz dienvidaustrumiem no izgāztuves dīķiem. Ievāktajiem augsnes paraugiem noteikts smago metālu (Cr, Ni, Cu, Zn, Cd, Pb) saturs, kā arī to uzkrāšanos ietekmējo…